Kā atrast karpu vasarā
Atrodīet “karstos punktus”
Katrā ūdenstilpē ir “karstie punkti”, kuros gandrīz vienmēr uzturas zivis. Kādēļ makšķerniekiem regulāri izdodas tur gūt labu lomu?
Viena no teorijām ir, ka karstajos punktos tiek daudz intensīvāk makšķerēts – šīs vietas var būt populāras praktisku iemeslu dēļ, piemēram tādēļ, ka atrodas vistuvāk auto stāvvietai. Ja kādā vietā tiek makšķerēts regulāri, tajā praktiski katru dienu ir pieejama barība, jo vairums makšķernieku veic iebarošanu. Tādēļ daudzas zivis šo vietu apmeklē regulāri lai pārliecinātos vai atkal nav pieejama barība. Ja zivju ir daudz un tās sacenšas par barības iegūšanu, veiksmes iespēja būtiski pieaug. Ikviens kurš makšķerē šādā vietā ir sasniedzis būtiskāko punktu karpu makšķerēšanā – atradis vietu kur uzturas zivis.
Vēl viena karpas nepieciešamība ir “droša zona”. Tās ir vietas, kur zivis var uzturēties relatīvā drošībā – prom no visiem traucējumiem, makšķerniekiem un viņu inventāra. Tā kā vasarā karpu makšķerēšanas intensitāte strauji pieaug, drošā zona kļūst par daudzu karpu augstāko prioritāti. Šī iemesla dēļ siekstas un ūdenim pārlīkuši koki kļūst par lielisku vietu, kur vasarā meklēt karpas. Vēl viena piemērota vieta ir ūdensrožu audzes. Tās ir piemērotas vietas ne tikai no drošības viedokļa, bet arī lielu dabīgas barības resursu pieejamības dēļ, jo tajās uzturās liels daudzums ūdens kukaiņu un gliemežu.
2. Jūlijs, 2011
Vasarā vidējā ūdens temperatūra paaugstinās un ir lielākā diapazonā, tādēl mainās arī karpu izturēšanās un prioritātes. Iespējams, ka tās meklē vietas, kur ūdens ir bagātāks ar skābekli, respektīvi, vasarā skābekļa daudzums kļūst svarīgāks par temperatūru. Siltāka temperatūra rosina karpu vairāk pārvietoties, tādēļ tā tērē lielāku enerģijas daudzumu un ir nepieciešams pietiekams skābekļa daudzums šīs enerģijas “sadedzināšanai”.
Lai rastu šo papildus enerģiju, karpai nepieciešams lielāks ēdiena daudzums, tādēl karpas meklē vietas kur ir pieejama lielāka barības bāze. Tās var būt dabiskas barošanās vietas, vai arī iebarotas vietas, kurās makšķernieki regulāri met iebarošanas ēsmu.
Tā kā skābekļa daudzums karpām šajā gadalaikā ir svarīgāks, tās bieži dodas uz ūdenstilpes vēja pusi – ļoti bieži vējainā laikā tās uzturas tieši pie vēja puses krasta. Izņēmums varētu būt situācija kad vēja pusē makšķerē liels skaits makšķernieku – tad vairums zivju atkāptos uz mazāk raksturīgām vietām. Ūdeņos kur ir lielāks makšķernieku “spiediens” uz zivīm, tās dod priekšroku drošībai nevis skābekļa daudzumam ūdenī.
Ūdenszāles ir vieglāk atrodamā vieta kur vasarā uzturās karpa – atrod ūdenszāļu audzi un atradīsi karpu!
Ūdenszāles ir vieglāk atrodamā vieta kur vasarā uzturās karpa – atrod ūdenszāļu audzi un atradīsi karpu!
Katrā ūdenstilpē ir “karstie punkti”, kuros gandrīz vienmēr uzturas zivis. Kādēļ makšķerniekiem regulāri izdodas tur gūt labu lomu?
Viena no teorijām ir, ka karstajos punktos tiek daudz intensīvāk makšķerēts – šīs vietas var būt populāras praktisku iemeslu dēļ, piemēram tādēļ, ka atrodas vistuvāk auto stāvvietai. Ja kādā vietā tiek makšķerēts regulāri, tajā praktiski katru dienu ir pieejama barība, jo vairums makšķernieku veic iebarošanu. Tādēļ daudzas zivis šo vietu apmeklē regulāri lai pārliecinātos vai atkal nav pieejama barība. Ja zivju ir daudz un tās sacenšas par barības iegūšanu, veiksmes iespēja būtiski pieaug. Ikviens kurš makšķerē šādā vietā ir sasniedzis būtiskāko punktu karpu makšķerēšanā – atradis vietu kur uzturas zivis.
Vēl viena karpas nepieciešamība ir “droša zona”. Tās ir vietas, kur zivis var uzturēties relatīvā drošībā – prom no visiem traucējumiem, makšķerniekiem un viņu inventāra. Tā kā vasarā karpu makšķerēšanas intensitāte strauji pieaug, drošā zona kļūst par daudzu karpu augstāko prioritāti. Šī iemesla dēļ siekstas un ūdenim pārlīkuši koki kļūst par lielisku vietu, kur vasarā meklēt karpas. Vēl viena piemērota vieta ir ūdensrožu audzes. Tās ir piemērotas vietas ne tikai no drošības viedokļa, bet arī lielu dabīgas barības resursu pieejamības dēļ, jo tajās uzturās liels daudzums ūdens kukaiņu un gliemežu.
Attālākie krasti, kuros nav bieži izmantotu makšķerēšanas vietu arī ir lieliskas vietas, kur meklēt zivis, jo makšķernieku “spiediens” liek tām atkāpties uz relatīvi drošākām vietām pretējā krastā. Dažkārt zivis var būt meklējamas arī pavisam tuvu, jo vairums makšķernieku savas makšķeres met tālāk no krasta, neņemot vērā faktu, ka karpas klusā naktī var tuvoties krastam kur novietojies makšķernieks.
Ļoti karstās dienās iespējams ir vērts meklēt ūdenim pārlīkušu koku tuvumā. Zivis bieži atpūšas ēnā kur ir vēsāks ūdens un koka zari tās noslēpj no augšas. Pareizākā taktika drīzāk būtu tās rosināt uz barošanos, nevis mēģināt iemest āķi ar ēsmu tieši tām deguna galā. Tas drīzāk var viņas nobaidīt, tādēļ labāk mēģināt pēc iespējas klusi iemest iebarošaas ēsmu lai karpas pamudinātu baroties. Tikai tad kad tās uzsākušas baroties, var mēģināt pēc iespējas neuzkrītošāk iemest šajā vietā makšķeri.
