Kad lietot peldošo ēsmu karpu ķeršanai
Peldošo boilu izmantošana labi strādā kopā ar nelielu daudzumu iebarošanas ēsmas vai iemetot iebarošanas boilas pa vienai bet regulāri, lai pievilinātu atrasto zivi. Ja ir zināms, ka noteiktā vietā uzturas zivis, bet tās neņem ne peldošās, ne grimstošās boilas, tad var mēģināt tās novietot vēl augstāk virs grunts, varbūt pat ar zig-rig sistēmu. Dažkārt peldošās boilas var iegremdēt pat 20 cm virs grunts un vairāk.

 

 

 

Vasaras mēnešos, īpaši īsos copes izbraukumos labi var nostrādāt peldošās boilas spilgtās krāsās un dažkārt ļaut pop-up boilām peldēt vēl tālāk no grunts, jo vasarā karpas ir daudz kustīgākas un mēdz peldēt augstāk no grunts. Tādēļ ēsmu jāmēģina panākt tām pēc iespējas pamanāmāku kad tās peldēs garām. Ja ēsma būs pārāk tuvu gruntij, karpa to var nepamanīt un aizpeldēt garām. Ir vērts paeksperimēntēt ar pop-up boilas iegremdēšanas dziļumu ik pa laikam pamainot iegremdēšanas augstumu, lai noteiktu kādā dziļumā karpas uzturas.

 

 

 

Sezonas beigās, kad gaisa temperatūra sāk atdzist zivis parasti uzturas pie grunts un ir daudz mazāk aktīvas. Tad labāk peldošās boilas likt tuvāk gruntij, lai karpa spilgto boilu pamanītu pa gabalu. Vēlami tās likt 2,5 - 5 cm no grunts. Viena spilgta grimstošā boila arī var labi strādāt, bet labāk izmantot peldošo, jo zivij to ir grūtāk izspļaut, ja tā jau ir paņēmusi ēsmu mutē. Aukstā ūdenī karpa kustas mazāk, tādēļ tā mēģinās vispirms no āķa atbrīvoties, izspļaujot ēsmu, bet boila kā boja cels āķi uz augšu, traucējot to izspļaut.

 

 

 

Ja ieplānota neilga cope un ezerā nav novērojama liela karpu aktivitāte, labi var nostrādāt liela, spilgta, smaržīga pop-up ēsma, lai tā būtu zivīm pēc iespējas pamanāmāka. Protams, ja karpas jūtami neņem un peld apkārt, mēģināsim samazināt attālumu līdz gruntij vai nomainīsim to uz over-weighted pop-up. Nevajadzētu izmantot critically nobalansētu ēsmu, jo ja apkārt aktīvi pārvietojas karpas, tā var sākt ūdenī uzvesties savādāk nekā brīvi peldošā iebarošanas ēsma un likties aizdomīga, vai arī aizāķēties aiz zanesām vai citiem ķērājiem. Overveighted pop-up daudz labāk noturas kad karpas saviļņo ūdeni peldot garām, kā arī nedaudz paceļ pavadiņu, tādējādi panākot ka karpa efektīvāk uzāķējas uz āķa.    

Kad lietot grunts ēsmas karpu ķeršanai?
Parasti grunts ēsmu izmanto PVA zeķēs, izmantojot sagrieztas boilas. Tās ir vieglākas un vairāk, tādēļ, kad karpa iesūc barību mutē, ir liela iespēja, ka kopā ar iebarošanas ēsmu tā paņems arī ēsmu ar āķi, pie tam tai ir grūtāk saprast kurā gabaliņā ir āķis. Bez tam atsevišķi noliktu ēsmu karpa var rūpīgāk izpētīt un “testēt” vai tajā nav nekā neparasta.  

Tāpat var izmantot grunts ēsmu, makšķerējot pamatīgi un plaši iebarotā vietā. Kad karpas aktīvi barojas šādā bagātīgi iebarotā vietā, nav īpaši jāiespringst izvēloties kādu īpaši advancētu pavadiņu ar grunts ēsmu. Labāk izvēlēties vienkāršu ēsmu, jo aktīvi barojošos karpu starpā valdošā “konkurence” kādā brīdī vainagosies ar copi.

 

 

 

Vajag censties lai ēsma ar āķi zem ūdens izskatītos un “uzvestos” tāpat kā iebarošanai izmantotā ēsma. Pamatīgi iebarotā vietā var likt arī pop-up ēsmu bet to vajadzētu likt tik tuvu gruntij, lai tā būtu vienā līmenī ar iebarošanas ēsmu nevis ļoti izceltos. Ja plānojat veikt aktīvu iebarošanu, labāk uz āķa arī likt līdzīgu ēsmu, kas arī ūdenī izskatītos tāda pati.

Aukstā ūdens temperatūrā, tas ir agrā pavasarī vai vēlā rudenī kad zivis ir pilnībā neaktīvas vajadzētu izmantot critically balanced pavadiņu. Karpa mēģinās iesūkt ēsmu pa gabalu, neizkustoties no vietas, tādēļ šāda tipa pavadiņa ļaus ēsmai pārvietoties un nokļūt karpas mutē vieglāk, it īpaši ja diegs satīts tā ka tas var izstiepties. Šādu taktiku var lietot ar nelielu PVA zeķi un nelielu daudzumu mazu pelletu, un nedaudz ēsmas.